Lai atbalstītu Latvijas ražotājus, liela daļa iedzīvotāju ir gatava boikotēt importa preces, kā arī maksāt vairāk par vietējiem ražojumiem. Šādu atbildi uz jautājumu, ko katrs personiski būtu gatavs darīt, lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecību Latvijā, snieguši attiecīgi 36 % un 26 % cilvēku, kas aptaujāti kārtējā “DNB/Nord Latvijas barometra” ietvaros.
Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka pirmo reizi, kopš uzsākti iedzīvotāju noskaņojuma mērījumi, sabiedrības pesimisms nav padziļinājies. Tas vērojams jautājumā par Latvijas attīstības virzienu, uz kuru tāpat kā iepriekš 87 % aptaujāto norādīja, ka valsts attīstās nepareizā virzienā. Savukārt vērtējot mūsu valsts ekonomisko stāvokli, par septiņiem procentu punktiem samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir absolūti kritiski noskaņoti, izvēloties atbildi „ļoti slikts”.
Vēl arvien lielākā daļa – 87 % respondentu uzskata, ka iespējas atrast labu darbu vērtējamas kā sliktas vai ļoti sliktas: šis rādītājs tāpat saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī. Lai gan iedzīvotāju aptauja veikta pirms Ivara Godmaņa valdības demisijas, nedaudz samazinājies – no 64 % līdz 59 % – to cilvēku skaits, kuri Ministru kabineta darbu novērtējuši kā pilnībā neapmierinošu.
Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecību noteikti ir vērts attīstīt, – šādu viedokli pauduši 94 % respondentu, no kuriem 72 % teikuši, ka „noteikti jā”. Tikai 0,3 % aptaujāto uzskata, ka lauksaimniecību noteikti nevajag attīstīt. Aptaujā noskaidrots, ka trīs jomas, kurās Latvijas lauksaimniekiem būtu jāspecializējas, saskaņā ar iedzīvotāju viedokli ir piena un piena produktu ražošana (76 %), gaļas un gaļas produktu ražošana (64 %) un graudaugu, pākšaugu, eļļas augu un to produktu ražošana (38 %). 24 % pauduši, ka svarīgākā būtu bioloģiskā lauksaimniecība.
Savukārt jautājumā par to, kas lauksaimniekiem būtu jādara, lai nozare attīstītos, 64 % Latvijas iedzīvotāju pauduši, ka zemniekiem vairāk jādomā par apvienošanos un kooperatīvu veidošanu, bet 53 % uzskata, ka produkcija jātirgo pašiem.