es Latvijai

Katrs zina, ka dienā jāapēd vismaz viens ābols. Veikalos ir brīnumaina izskata importēti augļi, kuri arī visai labi garšo, bet ēšanas speciālisti par to veselīgumu izsakās neviennozīmīgi. Tāpēc jāiesaka garšīga un veselīga alternatīva, Latvijā auguši āboli. Tādi ir pieejami gan RIMI, gan IKI, gan dažādos tirgos. Pagaidām līderos ir klasiska – antonovkas.

 

Labu apetīti!

Vietējo Latvijas uzņēmumu atbalstam un patērētāju informēšanai ir ieviesta jauna preču zīme “Latvijas produkts”.

Top grandioza visas Latvijas uzņēmēju izstāde – gadatirgus „Ražots Latvijā 2010”.

Aktualizējot pirms 17 gadiem uzsākto tradīciju, 2010.gada 25.-27.martā visas Latvijas tautsaimniecības nozares uzņēmumi atkal pulcēsies vienuviet  – Latvijas uzņēmēju izstādē – gadatirgū „Ražots Latvijā 2010”. Uzmanības centrā būs ikviens Latvijas uzņēmums un pakalpojumu sniedzējs, neatkarīgi no tā lieluma, nozīmības vai popularitātes.

„RAŽOTS LATVIJĀ” mērķis ir piedāvāt eksporta tirgus Latvijas ražošanas uzņēmumiem  un pakalpojumu sniedzējiem, demonstrēt Latvijā ražoto produktu un pakalpojumu priekšrocības un labākās īpašības, radīt vienreizēju iespēju kontaktu veidošanai ar ārvalstu uzņēmējiem, stiprināt valsts labklājību, sekmēt sabiedrības izaugsmi un nacionālo pašapziņu.

Latvijas Republikas Ekonomikas un Ārlietu ministrijas oficiāli ir apstiprinājušas, ka atbalsta iniciatīvu un izstādes lietderību, kā arī izmantos Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību komunikāciju kanālus un LR vēstniecību un LR Goda konsulu tīklu ārvalstis, lai sekmētu iespējami daudz ārvalstu organizāciju, pašvaldību un uzņēmēju ierašanos no Eiropas Savienības un NVS.

Lai veicinātu un nodrošinātu eksporta līgumu noslēgšanu jau izstādes laikā, padomus un konsultācijas uzņēmēji  varēs saņemt no Latvijas Garantiju Aģentūras.

Ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras aktīvu līdzdalību izstādi organizēti gatavojas apmeklēt vairāki simti uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji no Eiropas un NVS valstīm. Arī lielākā daļa nozaru asociācijas ir atbalstījušas izstādes organizēšanu.

Izstāde – gadatirgus „RAŽOTS LATVIJĀ” notiks 2010.gada 25. – 27.martā Olimpiskajā Sporta Centrā – Grostonas ielā 6b, Rīgā.

Papildu informācija:
SIA „KELLE EXPO”, Erlens Kelle, mobilais tālrunis +371 29 17 19 17, tālrunis/fakss: +371 67 93 35 93, e – pasts: kelle@kelle.lv

SIA „INFINITY CHOICE”, Valdis Stabulnieks, mobilais tālrunis   +371 26 54 38 23, tālrunis +371 67 623 884, fakss +371 67 62 38 83

e – pasts: master@infinitychoice.com

veiksmīgākā pašmāju izdevniecība “Santa” arī pacēlusi stafetes nūju un “Saildīsim Latviju!”

http://www.santa.lv/lv/
http://www.santa.lv/faili/bildes/sasildisim.pdf

Mēs kā lielākās nacionālās preses izdevniecības īpašnieki šobrīd, Latvijai tik sarežģītajā ekonomiskajā situācijā aicinām katru Latvijas iedzīvotāju uz reālu rīcību. Aicinām, izvēloties pirkumu vai pakalpojumu, izdarīt atbildīgu izvēli par labu Latvijas ekonomikai, kas to sildīs un atbalstīs, dos darbu un naudu Latvijas iedzīvotājiem. Ar mums kopā ir visu mūsu deviņpadsmit žurnālu galvenie redaktori un žurnālisti, kuri žurnālu lappusēs stāstīs par Latvijas uzņēmējiem, Latvijā ražotām precēm un piedāvātiem pakalpojumiem, lai atvieglotu un iedvesmotu jūs izvēlei. Mēs apliecinām, ka neviena no akcijā iesaistītajām personām vai uzņēmumiem nav to finansiāli atbalstījusi. Tā ir šo Latvijas pilsoņu brīva griba un mūsu žurnālistu izvēle. Tieši šobrīd kā nekad agrāk Jūsu ikdienas rīcība un atbildīga izvēle var palīdzēt Latvijas nākotnei. Palīdzēt Latvijai kā valstij noturēties.

akcijā piebilst visi trīs mūsu Prezidenti, atbilstošos T-kreklos sabildējušies:

Valdis Zatlers
Latvijas Valsts prezidents no 2007. gada
Latvijas preces un sniegtie pakalpojumi ir mūsu vērtību un izjūtu spogulis.
Tie vislabāk atspoguļo mūsu vēsturi, vidi, tradīcijas, darba mīlestību, kā arī mūsu garšas un smaržas sajūtas. Viesojoties dažādos Latvijas novados un tiekoties ar reģionu uzņēmējiem, esmu secinājis, ka Latvijā piedāvātām precēm un pakalpojumiem ir sava īpaša «rozīnīte», kas veido mūsu dzīves stilu, veicina valsts atpazīstamību ārpus tās robežām un, pats galvenais, ar ko mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, varam lepoties. Man tas rada patiesu mājas izjūtu.

Vaira Vīķe-Freiberga
Latvijas Valsts prezidente no 1999. līdz 2007. gadam
Ja rūpēsimies par Latviju tāpat kā katrs pats par sevi un saviem tuvākajiem, Latvija spēs arvien labāk parūpēties par mums visiem. Domāsim un darīsim katrs pēc labākās sirdsapziņas, kas mūsu spēkos, lai ar mūsu darbu un apņēmību Latvija atkal kļūst par veiksmes stāstu! Latvija īsā laikā bija sasniegusi ļoti daudz. Latvija vēl nesen bija īsts veiksmes stāsts. Kaut arī mūsu valsts cieši saistīta ar norisēm pasaulē, es ticu, ka mēs spējam ne vien daudz izturēt, bet ar godprātīgu darbu un radošām spējām atkal panākt ievērojamu izaugsmi. Mums jādara viss, lai Latvija atkal kļūtu par veiksmes stāstu.
Sasildīsim Latviju! Sasildīsim sevi! Jo Latvija esam mēs!

Guntis Ulmanis
Latvijas Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam
Katra politiķa svēts pienākums ir aizstāvēt viņu ievēlējušās tautas intereses, tostarp arī materiālās. Tas ir darāms divos veidos – veicinot valsts labklājību ar iekšpolitiskiem līdzekļiem un iepazīstinot ar savas zemes identitātes zīmēm pasauli. Tautas materiālās intereses ir jāaizstāv stingri un noteikti, arī runājot ar draugiem un sabiedrotajiem, jo ikviena valsts aizstāv savas intereses. Līdz šim esam pret mūsu uzņēmējiem daudz grēkojuši, ar nodokļu sistēmu un politisko nostāju bieži radot viņiem neizdevīgu situāciju un sajūsminoties par citu valstu ražojumiem. Īpaši svarīgi mūsu uzņēmējus ar personīgo piemēru ir atbalstīt tieši šajā brīdī, kad valsts piedzīvo ekonomiskas un politiskas problēmas.

[tautas mutvārdu daiļrade]

veļasmašīnā var liet “Kastani”
“Dzintara” nagu lakas
“Spodrībai” ir arī jaunā logo “Seal” sadzīves ķīmija
nagu lakas noņēmēji, roku kāju krēmi “Vita”
apavu krēms “Vici”
Dobeles “Zilgme” trauku mazgājaimie gan šķidrais, gan trauku mašīnās lietojamais
Elpis “Eļlas”, Ekoel krēmi.
zeķubikses “Favorīte”
Iecavas rapšu eļļa – laba, dabīga, garšīga Continue reading “labi Latvijas produkti”

1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, veidoja teju 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas (1939.gada 23.augustā), kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.

Apritējuši 20 gadi kopš šīs grandiozās akcijas. Šogad daudzos Latvijas novados un pilsētās, kurām cauri vijās Baltijas ceļš, tiks atzīmēta šī gadskārta.

Tāpēc Tautas frontes muzejs sadarbībā ar laikrakstu Diena un portālu Diena.lv aicina rakstīt gan par šiem atceres pasākumiem, gan par 1989.gada 23.augusta akciju Baltijas ceļš.

Gaidīsim jūsu atmiņu stāstus, jūsu unikālās vēsturiskās fotogrāfijas no akcijas Baltijas ceļš norises. Vēsturiskās fotogrāfijas apņemamies ieskenēt un oriģinālus atdot to īpašniekiem.

Tautas frontes muzejs aicina veidot akcijas Baltijas ceļš divdesmitai gadadienai veltītu izstādi.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ceturtdien, 9.aprīlī, pieņēmusi lēmumu par garantiju izsniegšanu pirmajiem diviem uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija (EM). SIA Hansa Internets garantija, kuras apjoms ir 55 380 latu, dos iespēju saņemt finansējumu projekta realizācijai interneta pakalpojumu jomā SEB bankā, bet SIA Andrea Auto garantiju, kuras apjoms ir 19 678,51 lats, plāno izmantot autoservisa attīstībai un darbības paplašināšanai Jelgavā, finansējumu uzņēmums cer saņemt DnB Nord bankā.

Nosacījumi, pēc kādiem LGA sniedz komersantiem garantijas, definēti noteikumos par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai, ar kuriem var iepazīties EM mājas lapā internetā.

Plašāka informācija par uzņēmējiem pieejamo atbalstu konkurētspējas celšanai pieejama EM mājas lapā internetā.

EM informē, ka valsts atbalsta programmas galvenais mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot garantijas situācijās, kad uzņēmumu rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas to novērtē kā pārāk riskantu. Tāpat tās mērķis ir veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos esošajos.

LGA sniegtā garantija segs līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet vienam komersantam ne vairāk kā 3 000 000 eiro.

Lai atbalstītu Latvijas ražotājus, liela daļa iedzīvotāju ir gatava boikotēt importa preces, kā arī maksāt vairāk par vietējiem ražojumiem. Šādu atbildi uz jautājumu, ko katrs personiski būtu gatavs darīt, lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecību Latvijā, snieguši attiecīgi 36 % un 26 % cilvēku, kas aptaujāti kārtējā “DNB/Nord Latvijas barometra” ietvaros.

Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka pirmo reizi, kopš uzsākti iedzīvotāju noskaņojuma mērījumi, sabiedrības pesimisms nav padziļinājies. Tas vērojams jautājumā par Latvijas attīstības virzienu, uz kuru tāpat kā iepriekš 87 % aptaujāto norādīja, ka valsts attīstās nepareizā virzienā. Savukārt vērtējot mūsu valsts ekonomisko stāvokli, par septiņiem procentu punktiem samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir absolūti kritiski noskaņoti, izvēloties atbildi „ļoti slikts”.

Vēl arvien lielākā daļa – 87 % respondentu uzskata, ka iespējas atrast labu darbu vērtējamas kā sliktas vai ļoti sliktas: šis rādītājs tāpat saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī. Lai gan iedzīvotāju aptauja veikta pirms Ivara Godmaņa valdības demisijas, nedaudz samazinājies – no 64 % līdz 59 % – to cilvēku skaits, kuri Ministru kabineta darbu novērtējuši kā pilnībā neapmierinošu.

Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecību noteikti ir vērts attīstīt, – šādu viedokli pauduši 94 % respondentu, no kuriem 72 % teikuši, ka „noteikti jā”. Tikai 0,3 % aptaujāto uzskata, ka lauksaimniecību noteikti nevajag attīstīt. Aptaujā noskaidrots, ka trīs jomas, kurās Latvijas lauksaimniekiem būtu jāspecializējas, saskaņā ar iedzīvotāju viedokli ir piena un piena produktu ražošana (76 %), gaļas un gaļas produktu ražošana (64 %) un graudaugu, pākšaugu, eļļas augu un to produktu ražošana (38 %). 24 % pauduši, ka svarīgākā būtu bioloģiskā lauksaimniecība.

Savukārt jautājumā par to, kas lauksaimniekiem būtu jādara, lai nozare attīstītos, 64 % Latvijas iedzīvotāju pauduši, ka zemniekiem vairāk jādomā par apvienošanos un kooperatīvu veidošanu, bet 53 % uzskata, ka produkcija jātirgo pašiem.

Latvijas iedzīvotājiem ekonomiskās krīzes laikā ir jākļūst patriotiskākiem gan iegādājoties savā valstī ražotas preces, gan izrādot lielāku uzticību latam – tā trešdien publicētā intervijā laikrakstā „Latvijas Avīze” paudis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs.

„Iedzīvotājiem pirmām kārtām un par spīti visiem apstākļiem jākļūst patriotiskākiem. Attiecībā uz savā valstī ražotu preču pirkšanu, attiecībā uz nacionālo valūtu,” sacījis Rimševičs.

Tāpat viņš izteicis vēlmi, ka arī attieksme pret uzņēmējiem kļūs labvēlīgāka. „Jāsaprot: ja viņiem ies labi, tad labi ies visiem mums. Uzņēmēji ir galvenie, kas rada pievienoto vērtību, maksā nodokļus un no kuriem lielā mērā atkarīga Latvijas nākotne,” sacījis Rimševičs.

Intervijā Rimševičs jau kārtējo reizi apliecinājis, ka arī lats netiks devalvēts, jo šāda rīcība nestu zaudējumus iedzīvotājiem un izraisītu jaunas ekonomiskas problēmas visas valsts līmenī.

Aptuveni trešdaļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu importēto preču boikotu, savukārt 26% ir gatavi maksāt vairāk, lai tikai varētu iegādāties Latvijas preces, liecina jaunākais “DnB Nord Latvijas barometra” pētījums.

Pētījums rāda, ka pirmo reizi, kopš sākti iedzīvotāju noskaņojuma mērījumi, lūzuma punktu sasniedzis iedzīvotāju pesimisms. Tāpat šoreiz paplašināti pētīta Latvijas iedzīvotāju attieksme pret lauksaimniecības jautājumiem.

Uzdodot pētījuma tradicionālos ikmēneša jautājumus, noskaidrots, ka pirmoreiz nav palielinājies un nemainīgs – 87% apjomā – saglabājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir neapmierināti ar mūsu valsts attīstības virzienu.

Sīkāk ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties trešdien, 1.aprīlī, plkst.13 “DnB Nord bankas” telpās.

Preses konferencē piedalīsies “DnB Nord bankas” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis, kā arī socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas ik mēnesi norāda uz vispārējā iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņām.